 |
|
 |
||||||
|
||||||||
 |
 |
 |
|
 |
|
 |
|
 |
|
 |
|
Sprogainie kanarijputnins:
Palieli putni, ar smalkam, stipri sprogainam spalvam. Ir nedaudz sprogaino kanarijputnu sugu: - Parizes sprogainais (tauretajs), - Padunas vai Milanas sprogainais; - Ziemelu sprogainais kanarijputnins; - Fiorino. Parizes sprogainais (tauretajs):
Citadi so sugu vel sauc – „Parizes tauretajs”. Si ir viena no lielakajam kanarijputninu sugam – putna garums ir ne mazak ka 19 cm , sparnu atverums 28 – 30 cm . Pa visu putna augumu sprogojas garas, tievas spalvas. Tauretaja raksturigakas pazimes – „gaila” spalvas, uz pakaleja pirksta atrodas it ka skruvveida piesi. Tevini diezgan labi dzied. Siem putniem nepieciesami plasaki buri neka kanarijputniniem. Ligzdas viniem vajadzigs ne mazak ka 80 x 50 x 50 cm . Latinas janovieto ta, lai putni varetu neierobezoti kusteties. Ari ligzdas grozinam jabut izmeros lielakam un dzilakam, ja sis sugas mazuli pastiepjoties uz kajinam var parkrist pari ligzdai. Putnu peresanai un barosanai izmanto peretajas un barotavas, tapec, ka tauretaju selekcijas rezultata vecaku instinkti ir vaji izteikti.
Padunas un Milanas sprogaini kanarijputnini:
Raksturigakas pazimes. Putnu garums 18 cm . Padunu grezno cekuli uz galvas. Medz but tikai sarkani vai balti. Viniem nav „gaila” spalvu un ievilkti skruvveida nagi. Putnu apspalvojums nav tik pukains ka Parizes tauretajam. Vairosanas nosacijumi tadi ka Parizes sprogainajam. Pavairosana izmanto kanarijputninus – barotajus.
Ziemelu sprogainais kanarijputnins:
Raksturigakas pazimes. Putna garums 17 – 18 cm . Var but dazadas krasas, var but ar plankumiem. Ja buris ir pietiekosi plass, ligzdas grozins dzils, tad var reizem izaudzet mazulus patstavigi, bez barotaju palidzibas.
Fiorino:
Jauna sprogaino kanarijputninu suga. Raksturigakas pazimes. Ir „trisvietigs” sprogojums – ka ziemelu sprogainajam. Bez tam, ciesi pieguloss cekulins uz galvas ka glosteram.
Sprogainie kuprainie kanarijputnini:
No parastajiem sprogainajiem kanarijputniniem atskiras ar ipasu turesanas uz laktinas, kas nedaudz lidzinas kuprainajai sugai.
Japanas sprogainais kanarijputnins vai hozo:
Pazistams ari ar nosaukumu Japanas hozo. Raksturigakas pazimes atskiriba no citiem sprogainajiem un kuprainajiem kanarijputniniem, sis ir mazs 11 – 12 cm gars putns. Sis putns plati turas uz laktinas un liela frizura. Hozo stipri aizkeras ar asti zem latinas. Vel viena ipasiba, kas dara to pievilcigu turesanai ir ta, ka sie putni labi vairojas un izbaro mazulus.
Francu sprogainais kanarijputnins:
Raksturigakas pazimes putna kermena garums 16 – 17 cm . Francu sprogainais atskiras no citiem kanarijputniniem ar mazu galvinu uz tieva gara kakla. Kad sis sugas putns piesargas un izstiepj uz prieksu kaklu plecu limeni, tad atgadina ciparu 7. medz but dazadas krasas. Vairosanas nosacijumi, ka citam sprogaino kanarijputninu sugam. Lai pavairotu, izmanto kanarijputninus – barotajus. Sveices sprogainais kanarijputnins:
Raksturigas pazimes. Profila piemit pusmeness forma, ir sprogains apspalvojums. Putna garums 16 – 17 cm , medz but dazadas krasas. Vairosanas nosacijumi, ka citam sprogaino kanarijputnu sugam, tacu vairojas labak ka francu.
Italu sprogainais kanarijputnins (gibers):
Raksturigas pazimes. Sai sugai piemit ekstremali izteikts arejais izskats septinnieka forma. Giberiem spalvas ir isas, krusu sanos kailas vietas, kaju stilbi ir bez apspalvojuma. Vairosanas nosacijumi. Giberiem ir vajadzigs daudz gaismas, siltuma un loti intensiva kopsana. Si suga nav domata iesacejiem. Sie putni loti slikti vairojas. ---------------------------------- Автор: |
|
||||||
Все материалы размещенные на данном сайте предоставляются исключительно |
