Kadi burisi nepieciesami kanarijputniniem? Tas atkarigs no ipasnieka merka.
Pieaugsos un jaunos dziedasanai apmacamos kanarijputnus ievieto nelielos burisos: garuma 40 – 45 cm , platuma 25 cm un augstuma 30 cm . Kanarijputnu pavairosanai izmanto lielaka izmera burisus: 70 x 25 x 30 cm (garums, platums, augstums).
Putnu audzesanas pieredze ir pieradijums, ka minimalie burisu izmeri, kuros putni jutas labi, var but sekojosi: vienam kanarijputnam – 32 x 16 x 24 cm, bet vairakiem – 50 x 25 x 30 cm. Matites neligzdosanas laika un jaunos putnus labak turet plasa buri, garuma 80 – 100 cm .
Matites, atskiriba no teviniem, var ievietot pa vairakam kopa. Praktiskaki ir taisnsturveida burisi, bez kupoliem un arhitekturiskiem veidojumiem.
Nedrikst veidot buriti no kapara auklam vai zagariem.
Krasot burisus drikst tikai no arpuses un tikai ar krasam, kas nesatur svinu . Svina alkida ir navejosa inde putniem.
Absoluti nepiemeroti ir apali burisi (ka ari putns nepagrieztos, vins visapkart apnemts ar izliktu burisa sienu). Lielako dalu tamlidzigi „torni” ir sauri un neerti. To iemitnieks ir ierobezots savas kustibas, ka ari tas saasina putnu dzivi.
Apals buris – ierocis mocibam!
Burisa atrasanas vieta.
Iegadajoties putnu, nepieciesams pieverst uzmanibu burisa izmeriem un formai, ka ari noteikt ta novietosanu. Jaizsledz troksnaina vieta, kas var uztraukt putnu, televizora tuvums, pie loga vai caurveja.
Buriti var novietot jebkura istaba, pat virtuve. Tikai ne caurstaigajama, labak gaisa, mieriga vieta pie sienas.
Buriti, atkariba no izmera, var novietot uz gridas, piekart pie sienas – tuvak gaismai, tikai ne saules svelme, vai ari uz galda vai speciala paliktna.
Dienas gaisma ietekme tevinu dziesmas skalumu un kvalitati, gatavibu vairosanas, spalvu mesanas sakumu vai beigas (spalvu mesanas laika kanarijputnini tikpat ka nedzied).
Jaatzime, ka kanarijputnini ir ipasi jutigi pret caurveju, gazi un straujam temperaturas mainam.
Burisa iekartosana.
Vienkarsa burisa iekartosana jadara sekojosi: laktinam jabut ne mazak ka divam, un tas jaizvieto dazados augstumos. Laktinu biezums 1 – 1,5 cm , un labak, ja tas butu no koka (tada gadijuma putnu nagi mazak nodilst un deformejas).
Barotavam jabut ne mazak par divam: graudiem un mineralvielam. Kanarijputniniem patik mazgaties, tadel tiem nepieciesama vannina. Loti praktiskas ir specialas, slegtas no visam pusem, stikla vai plastmasas vanninas, kuras piestiprina pie burisa sienas iekspuse (no tadam vanninam mazak izslakstas udens). Udens vannina nedrikst but dzilaks par 2 cm . Piespiest putnus mazgaties nedrikst. No ta vini var saslimt, vai pat iet boja.
Par cik udens vannina atri klust netirs, vajadzigi ari atseviski dzeramie traucini ar tiru udeni. Labak izmantot stikla vai plastmasas traucinus, ko piestiprina buritim no arpuses, bet renite iespraucas starp burisa rezgiem. Uz izvelkamas pamatnes uzber planu smilsu katinu vai ieklaj papiru. Jamaina smiltis ne retak ka 2 reizes nedela.
Kanarijputnini ir dziedosi putni, tapec liekas rotallietas buriti nav vajadzigas, tas var tikai kaitet. Supoles putns izbiede var salauzt sparninus, bet zvanini un spoguli var izkroplot un bojat tevinu dziesmu.
Par cik tevinus ilgi tur vienus burisos, nekontaktejot ar cilvekiem, rotallietas un pastaigas viniem nav vajadzigas.
----------------------
Автор:
-Левченко Елена (заводчик декоративных птиц).