 |
|
 |
||||||
|
||||||||
 |
 |
 |
|
 |
|
 |
|
 |
|
 |
|
Kanārijputniņi pieder pie kanārijputninu žubītes dzimtas. Tā tuvākais radinieks ir kanārijputnu žubīte, dzīvo arī Krievijā (no rietumiem līdz Sankt-Peterburgas un Pleskavas apgabaliem). Žubīšu apakšdzimta – viena no lielākajām dziedošo putnu sugām. Pavisam šai dzimtai pieder 122 sugas. Krievijā ir 33 šādu putnu sugas. Tā visas atteicas pie īsto žubīšu apakšdzimtas. Pia tai pieder žubītes, dadzīši, cigļi, krustknābji un citi putni, kā arī kanārijputniņi. Daudzi no iepriekšminētajiem putniem mums ir pazīstami ne tikai pēc nosaukumiem. Mēs pastāvīgi tiekamies ar šiem apburošajiem un tik loti atšķirīgajiem putniem dabā. Turklāt, pat neiedomājamies, kā ne tikai kanārijputniņus, kuru grūti vispār iedomāties citādi, kā mājās maistā būrītī un dziedošu, visi iepriekš minētie putni pieder pie vienas dzimtas. To dzimta ir tik tuva,kā iespējama to krustošana, kuros rezultātā iegūtu ļoti interesantus, kaut arī ne reti neiespējamie to tālāku pavairošanu, hibrīdus. Kanārijputniņa dzimtene ir ķanāriju salas, no kā arī cēlies šo putnu nosaukums. Pirmo reizi tur viņus ieraudzīja spāņu un portugāļu jūrnieki. Savukārt vēlāk izradijās, ka šie putnini apdzīvo arī Madeiras, Porto-Santo un Azoras salas. Proti tas bija nevis kanārijputniņi, bet to savvaļas dzimtas pārstāvis – zubīte. Savvaļas putniputni ir nedaudz mazāki. Ir zināms, ka jau 14.gs. spāņu un portugāļu jūrasbraucēji sāka pamazām vest sos apbrīnojamas dziedātājus uz savu dzimteni. Visticamāk, ka tie jau bija pieradināti dzivei nebrīvē kanārijputnini, nopirkti no vietejiem iedzīvotajiem, kuri tureja mazos dziedātajus pitos būrīšos majās. Ta sakas šo dabas krašņi apveltīto putnu ceļojums pa pasauli. Ir zināms, ka Eiropa ar kanarijputniņu selekciju pirmie sāka nodarboties spāņu mūki. Tiesi viņi ātri apguva šo nebrīvē dzīvojošo putniņu pavairošanu. Tā sākās dziedošo kanārijputniņu tirzniecība. Viltīgie spani pārdeva tikai tēviņus, tādējādi neizlaižot aiz savas valsts robežām kanārijputninus-mātītes. Tas viniem atļava gandriz 100 gadus neizlaist no rokām so putninu tirdzniecību. Cenas par putniem bija nesamērīgi augstas. Kā kanārijputniņi nokļuva citās zemēs.
15.-16.gs. kanārijputniņi Eiropā bija liels retums. Tas dāvināja valdniekiem, augstā šķira sapņoja par tādu iemītnieku. Putniņi kļuva par varenības un bagātības simbolu. Taču pakāpeniski, sakara ar iespēju pavairot putniņus, cenas par putniņiem samazinājās, un tas sāka iegādāties dažādu slāņu cilvēki. Tā, saglabājot mīlestību un simpātijas augstākās sabiedrības vidū, kanārijputniņi iekaroja arī vienkāršu cilvēku sirdis. Kur tikai neturēja šos brīnumainos putniņus! Nedaudz vēlāk tika atklāta vēl viena pārsteidzoša kanārijputniņu īpašība – apbrīnojamā putniņu jūtība pret gāzi. Un kanārijputniņi sāka glābt cilvēkus. Tos ņēma sev līdzi ogļrači. Kad putniņiem kļuva slikti no gaisā izplūdušās gāzes, ļaudis paspēja līdz sprādzienam pamest šahtas. Pēckara gados būrīšus ar kanārijputniņiem varēja bieži ieraudzīt ķīmiskas laboratorijās. Un diezin vai var uzzināt, cik izglābtu ļaužu dzīvību ir uz šo putniņu rēķina. 16.17.gs. notika pārsteidzoši notikumi – putniņi no ierastas zaļās krāsas sāka parādīties ar dzeltenu apspalvojumu. Tādas pārvērtības, saistītas ar dzīvošanas nosacījumu izmaiņām, notika vienlaicīgi dažādās Eiropas valstis un cienītāju vidu izsauca īstu sensāciju. Un, iespējams, tieši tas izraisīja nebijušu interesi par kanārijputniņu apspalvojuma krāsu izmaiņu, liekot par pamatu krāsainu kanārijputniņu audzēšanu. Selekcijas izvirzītie rezultāti šodien parādās, kā daudzskaitlīga mūsdienu kanārijputniņu ar neparastu apspalvojumu, cekulainie, sprogainie, pat formā izrādījās daudz iespēju meklējumos. Ko nozīmē tikai viens kuprains kanārijputniņš! Šis darbs turpinās arī vēl šodien. Katru gadu tiek reģistrētas arvien jaunas šo interesanto putnu sugas. Protams, pirmkārt, cilvēks pievērš uzmanību dziedošo kanārijputniņu spēju attīstībai. Priekšroka dziedošs kanārijputniņu audzēšanā pieder vācu speciālistiem. Izstrādājot kanārijputniņu dziedāšanas apmācības sistēmu ar speciālu ērģelīšu palīdzību, viņi pat līdz šodienai pārsteidz mūs ar kulturālu dziedāšanas izpildi. Salīdzinājumā ar citiem kanārijputniņiem, tikai spāņu timbrado izdevies saglabāt savvaļas kanārijputniņa daudzos dziedāšanas elementus, kaut arī viņa dziedāšana ir ievērojami ilgāka un daudzveidīgāka par savu savvaļas radinieku dziedāšanu.
Kā kanārijputniņi nokļuva Krievijā.
Krievijā kanārijputniņi parādījās tikai 300 gadus pēc to atklāšanas. Un nav brīnums: pietiekami skarbais klimats nevarēja nesagādāt zināmas problēmas tropisko putniņu aklimatizēšanai. Taču, kā redzam, arī šī problēma tikka veiksmīgi atrisināta. 1850.g. jau parādījās literatūra par kanārijputniņiem, viņu kopšanu un pavairošanu, un Krievijā sāka aktīvi attīstīties kanārijputniņu audzēšana. Sevišķu popularitāti kanārijputniņi ieguva tirgotāju, amatnieku, strādnieku un zemnieku vidū. Ņižņijnovgorodā, Tulā, Maskavā un daudzās citās guberņās ar kanārijputniņu audzēšanu nodarbojās veseli ciemi un novadi. Izmantojot tolaik jau bagātīgo eiropiešu pieredzi dziedošo putnu audzēšanā un sekmīgi papildinot to ar savu, krievu audzētāji mākslīgi izveidoja savām audzēkņiem vairāk skanīgāko Krievijas dziedoņu balsis: kaņepīšu, zīlīšu,... Putnu apmācīšanai izmantoja ne tikai speciālas ērģelītes, stabulīt un citus mākslīgos palīglīdzekļus, bet arī, pirmkārt, labāko savvaļas dziedoņu balsis, kurus speciāli atlasīja un pieradināja. Pagāja gadi, un agrāk Krievijā ievestie un tik ļoti iemīļotie talantīgie putniņi sāka ievērojami atšķirties no aizrobežas dziedātājiem. Vēl vairāk – izaudzēti jau tādi krievu kanārijputniņi atdarina pavisam jaunu, apbrīnojami vieglu un manīgu krievu dabas balsu tembru, par tās neaptveramajām plašumiem, biezajiem mežiem un maigi šalcošajam strautiņiem. Tā, pakāpeniski, neatlaidīgi, ar lielu mīlestību, radās jauna kanārijputniņu suga: krievu dziedošais kanārijputniņš ar kaņepīša melodiju. Pirmo kanārijputniņu audzēšanas sabiedrību sauca „Krievijas Imperatora sabiedrība”, kas pastāvēja viņa Augstības Imperatora kņaza Petra Nikolajeviča Augsta Lielā aizbildniecībā. Līdz 1914. gadam bija jau notikuši 10 kanārijputniņu kaņepīšu dziedāšanas melodiju konkursi. Taču Liela Tēvijas kara gadi un grūtie pēckara gadi uz laiku apturēja šīs sacensības, kā arī nobremzēja krievu kanārijputniņu audzēšanas attīstību kopumā. Taču, neskatoties ne uz ko – krievu kanārijputniņi ir dzīvas un vēl arvien tas priecina un uzmundrina mūs ar savu dziedāšanu. Decembrī Maskavas kanārijputniņu audzētāju klubs rīkos jubileju – 60. gadskārtējo kanārijputniņu kaņepīšu dziedāšanas konkursu, uz kuru ieradīsies ar saviem audzēkņiem iedzīvotāji ne tikai no Maskavas, bet arī no citām pilsētām un tuvējām ārzemēm. Kāpēc tieši kanārijputniņiem ir izdevies sev pievērst tādu uzmanību un mīlestību iedzīvotāju vidū? Viss ir pavisam vienkārši. Kanārijputniņi pārtiek no sēklām, graudiem, ir ļoti viegli kopjami, pavairojami, viegli padodas mācīšanai. To nevar attiecināt uz daudziem savvaļas dziedošiem putniem. Un vēl – kāda krāsu un sugu daudzveidība! Gan dzelteni, gan sarkani un zaļi.
--------------------------- Autors: |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Все материалы размещенные на данном сайте предоставляются исключительно |
